Emocionālais intelekts (EI) ir bijis stūrakmens cilvēka izziņas, uzvedības un starppersonu dinamikas izpratnē jau vairākus gadu desmitus. EI sakņojas spējā uztvert, saprast, pārvaldīt un regulēt emocijas – gan personiskās, gan citu. Tā kalpo kā ceļvedis, lai orientētos emocionālās dinamikas sarežģītajā pinumā, kas veido cilvēku mijiedarbību.

Daniels Golemans, pionieris EI koncepta veidošanā, piedāvā pamata sistēmu, kas līdzās daudzu citu zinātnieku ieguldījumiem sniedz visaptverošu priekšstatu par emociju lomu mūsu attiecību, lēmumu un vispārējās dzīves pieredzes veidošanā.

Galvenie tās elementi ir:

• pašapziņa;
• pašregulācija;
• motivācija;
• empātija;
• sociālās prasmes,

zemāk ieskats katrā no tiem.

Pašapziņa

Personisko emociju atpazīšana un izpratne ir būtiska EI. Tas kalpo kā pamats, uz kura tiek būvēti citi elementi. Labi attīstīta pašapziņa ir būtiska emociju un to seku izpratnē (Goleman, 1995). To papildinot, ir uzsvērta precīza pašnovērtējuma un pašpārliecinātības vērtība (Mayer et al., 2004), kas sasaucas ar Golemana viedokli par sevi apzinošiem indivīdiem, kuriem ir dziļa izpratne par saviem emocionālajiem stāvokļiem.

Pašregulācija

Pašregulācija ir spēja pārvaldīt savas emocijas, īpaši traucējošās. Tā balstās uz cilvēka spēju pielāgoties, emocionālo caurspīdīgumu un paškontroli (Goleman, 1995). Tā ietver arī impulsu kontroli un stresa toleranci (Bar-On, 1997). Šīs kompetences uzsver to, cik svarīgi ir spēt orientēties dažādās situācijās.

Motivācija

Emocionālās inteliģences centrālais vadmotīvs ir motivācija, jo īpaši iekšējā motivācija un virzība uz sasniegumiem (Goleman, 1995), uzsverot optimisma neaizstājamo lomu šajā jomā (Bradberry & Greaves, 2009).

Empātija

EI attiecību aspekts - empātija, ir saistīta ar emociju atpazīšanu un respektēšanu citos. Tā ir nozīmīga konfliktu risināšanā un intuitīvajā izpratnē par citu vajadzībām (Goleman, 1995), un ir saistīta ar dažādām savstarpējo attiecību kompetencēm un attīstītu emocionālo nianšu uztveri (Mayer et al., 2004).

Sociālās prasmes

EI publiskā izpausme ir visredzamākā tajā, kā indivīdi orientējas sociālos apstākļos. Sociālās prasmes ir ļoti svarīgas efektīvai attiecību pārvaldībai (Goleman, 1998) kā arī sociālajai apziņai un pašpārliecinātībai sociālo situāciju pārvaldībā (Petrides & Furnham, 2000).

Ir arī labi zināt, ka emocionālo iezīmju loma atšķiras no kognitīvajām spējām (Petrides & Furnham, 2001). Un emocionālā inteliģence ir saistīta ar darba efektivitāti, vadības stratēģijām un organizācijas uzvedību (Cherniss, 2010).

EI nozīmi nevar pārvērtēt, it īpaši, apsverot personīgā zīmola veidošanu. Mūsdienu savstarpēji saistītajā pasaulē personīgā zīmola veidošana ir vairāk nekā tikai prasmju vai sasniegumu demonstrēšana; tā balstās uz tīklošanos, rezonansi citos un uzticības veidošanu. EI principi ar uzsvaru uz sapratni, empātiju un efektīvu komunikāciju ir izšķiroši, veidojot to, kā indivīdi sevi prezentē un kā viņi tiek uztverti. Būtībā EI attīstīšana ne tikai uzlabo personīgo un profesionālo mijiedarbību, bet arī nostiprina pamatu, uz kura tiek veidoti ietekmīgi personiskie zīmoli.

Atsauces

Bar-On, R. (1997). BarOn emotional quotient inventory (Vol. 40). Multi-health systems.

Bradberry, T., & Greaves, J. (2009). Emotional Intelligence 2.0. TalentSmart.

Cherniss, C. (2010). Emotional intelligence: Toward clarification of a concept. Industrial and Organizational Psychology, 3(2), 110–126.

Goleman, D. (1995). Emotional Intelligence. Bantan Books.

Goleman, D. (1998). What Makes a Leader. Harvard Business Review, 76(6), 93–102.

Mayer, J. D., Salovey, P., & Caruso, D. R. (2004). Emotional intelligence: Theory, findings, and Implications". Psychological Inquiry, 15(3), 197–215.

Petrides, K. V., & Furnham, A. (2000). On the dimensional structure of emotional intelligence. Personality and Individual Differences, 29(2), 313–320.

Petrides, K. V., & Furnham, A. (2001). Trait emotional intelligence: Psychometric investigation with reference to established trait taxonomies. European Journal of Personality, 15(6), 425–448.