Mūsu ekskluzīvajā intervijā mēs dodam Tev iespēju iegrimt Andreja Stara dzīvē un darbā. Uzzini to, kas padara viņu par vienu no izcilākajiem un ilgtspējīgākiem spēlētājiem nemainīgi konkurences pilnajā arhitektūras laukā. Mēs analizēsim ne tikai viņa vizionāro dizaina filozofiju, bet arī to, kā viņa vērtību sistēma, īpaši fokuss uz mīlestību un ilgtspēju, ietekmē katra viņa projekta būtību.

Ja Tevi aizkustina estētikas un funkcionalitātes harmonija, ja esi pārliecināts par dizaina spēju pārveidot un ilgtspējīgi ietekmēt mūsu pasauli, vai vienkārši esi ieinteresēts par cilvēkiem aiz grandiozajām struktūrām un arhitektūras inovācijām, šī intervija piedāvās Tev ne vien izglītojošu, bet arī iedvesmojošu redzējumu.

Gatavojies iedvesmoties!

Ar Tavu pieredzi būvniecībā un dizainā, ko Tu uzskati par savām "superspējām"? Kas ir tas, ko Tu dari labāk par citiem šajā nozarē?

Manuprāt, viena no superspējām, kas piemīt arhitektiem ir vienlaikus saredzēt detaļas un lielo bildi kopumā. Kā arī ar savu darbību, darbu un domām, spējam kaut kādā mērā cilvēkiem palīdzēt, padarot šo pasauli, varbūt kā labāku vietu, kur dzīvot. Piemēram, atceros, kad, es braucu garām kādam ciematam, kur kādreiz bija pļava, taču tagad tur dzīvo daži desmiti ģimeņu, un tā ir viņu mazā pasaule. Un tas man liek domāt, ka tās ir tās arhitekta superspējas, radīt kaut ko, kas iesākumā bija tikai ideja.

Par mani pašu runājot – manas pieredzes bagātība būvniecībā un dizainā ļauj man pieiet pie šo projektu izstrādes holistiski. Es spēju vienlaikus domāt par arhitektūru, inženieriju un dizainu, kas nozīmē, ka visi aspekti ir savstarpēji saskaņoti no paša projekta sākuma. Otrs aspekts, kurā es uzskatu, ka manas spējas izceļas, ir ilgtspējīga dizaina integrēšana tieši no projektēšanas fāzes, kurā iesaistām arī mūsu klientus. Man ir ļoti laba izpratne par to, kā pārvērst klienta vajadzības un vēlmes praktiskā, estētiskā un ekonomiskā plānā. Un, tas padara manu darbu ne tikai vizuāli pievilcīgu, bet arī ilgtspējīgu un videi draudzīgāku.

Kāpēc Tu izvēlējies kļūt par uzņēmēju?

Patiesībā, mana sākotnējā aizraušanās vienmēr ir bijusi arhitektūra, nevis uzņēmējdarbība. Tomēr dzīve un profesionālā pieredze mani noveda līdz tam, ka, lai pilnībā realizētu savus mērķus un idejas, man bija vajadzīga lielāka kontrole pār resursiem un procesiem. Arhitektūra ir komandas darbs, un kad komanda pieaug, pieaug arī atbildība un uzdevumi. Tāpēc es nonācu pie secinājuma, ka, lai dotos tālāk, man ir jākļūst par uzņēmēju. Protams, šim lēmumam ir savas priekšrocības un sava garoza. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka uzņēmējdarbības aspekti dažkārt paņem laiku, ko vēlētos veltīt tieši arhitektūrai. Tas ir izaicinājums, ko es cenšos sabalansēt katru dienu. Bet galu galā, es joprojām sevi redzu pirmkārt kā arhitektu, kaut arī esmu arī uzņēmējs.

Kādas vērtības Tu uzskati par svarīgākajām savā dzīvē un darbā?

Vērtību jautājums ir ļoti personisks, un man tas ir ļoti svarīgs. Pirmajā vietā vienmēr ir ģimene, kas ir mans pamats un atbalsts. Arī profesionālajā dzīvē ģimenes principi ir svarīgi, piemēram, uzticība un atbalsts. Otrā vieta ir komandas spēks un līdzdalība. Es uzskatu, ka arhitektūra ir kolaboratīvs darbs, kurā katram ir sava nozīmīga loma. Mūsu uzņēmumā mēs esam izveidojuši horizontālu hierarhiju, kurā visiem ir vienlīdzīgas iespējas un atbildība. Mēs neesam sadalīti priekšniekos un padotajos; mēs visi esam daļa no vienas komandas, kura strādā uz kopīga mērķa sasniegšanu.Vēl viena fundamentāla vērtība, par kuru esmu daudz domājis pēdējos gados, ir ilgtspēja. Un es runāju par ilgtspēju plašākā nozīmē - ne tikai ekoloģiskā, bet arī attiecībā uz izturīgām un ilgtermiņa partnerattiecībām, gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Manuprāt, ilgtspēja ir viens no stūrakmeņiem, uz kura var būvēt kaut ko lielu un nozīmīgu.

Vai ir kādas vērtības, ko Tu pieņēmi no savas izglītības Biznesa Augstskolā “Turība” vai no savas pieredzes “Skonto Būvē”?

Grūti, tā uzreiz atbildēt, bet, domāju, ka noteikti. Manas profesionālās un personīgās vērtības ir daudzveidīgi ietekmētas. Sākot ar izglītību, esmu apguvis daudzas tehniskas un vadības prasmes, bet vērtību ziņā liela ietekme ir bijusi no manas pirmās prakses vietās. Andris Kronbergs no projektēšanas biroja "Arhis" man iedeva fundamentālu izpratni par arhitektūru. Lai gan tajā laikā mani uzdevumi bija tehniski un nesaistīti ar lielākiem projektu virzieniem—piemēram, es zīmēju detaļas Rīgas lidostas terminālā—saskarsme ar viņu mani iedvesmoja patiesi iemīlēt arhitektūru. Jo labs skolotājs mācēs radīt to sajūtu, noskaņu – ka es daru kaut ko tiešām ļoti nozīmīgu un tas var būt arī ieaudzināja man to mīlestību pret to darbu ko daru, un arhitektūru kā tādu.

Otra lielā skola man bija "Skonto Būve", kur es strādāju kā būvdarbu vadītājs. Jo bija arī periods, kad man tā šķita, ka es vairs negribu būt tikai projektētājs – gribēju būt celtnieks, jo celtnieki ir tie īstie vīri.

Šajā laikā sanāca būt celtniecības sētas otrā pusē apguvu jaunu arodu – es biju būvdarbu vadītājs. Nu arī kādu darbu vadīšanā un būvuzraudzībā. Jā, tas man ir iedeva otru skolu saprast, visu būvniecības procesu kopumā, kas tagad man dod ļoti lielu iespēju būt arhitektam ar citādu skatījumu uz būvniecības procesu nekā daudziem maniem amata brāļiem, jo pateicoties šai pieredzei es saprotu ne tikai dizaina vai projektēšanas, bet arī realizācijas aspektus.

Kā Tava izglītība arhitektūrā un biznesa vadībā ir ietekmējusi Tavu profesionālo dzīvi? Vai Tu redzi sinerģiju starp šīm divām nozarēm?

Absolūti, arhitektūra un uzņēmējdarbība ir divas sfēras, kas manā praksē bieži vien ir cieši saistītas. Protams, es būtu gribējis vairāk koncentrēties tikai uz arhitektūru, bet realitāte ir tāda, ka arī uzņēmējdarbības aspekti ir neizbēgami. Šie aspekti man ļauj labāk izprast klientu vajadzības un mērķus. Uzņēmējdarbības prasmes, piemēram, finanšu pārvaldība, ir palīdzējušas man veidot ilgtspējīgu un stabilu uzņēmumu.

Mūsu birojā viens no pamatprincipiem ir risku minimizācija. Mēs cenšamies būt tik ilgtspējīgi, ka pat ja darba apjoms samazinās, mēs spējam uzturēt darbinieku pozīcijas un algu līmeni vismaz pusgadu. Tas ir viens no veidiem, kā mēs stiprinām ilgtspēju un kopējo komandas saikni. Tātad jā, starp arhitektūru un uzņēmējdarbību pastāv sinerģija, un tās viena otru savstarpēji papildina un uzlabo.

Esmu novērojis, ka ilgtspēja ir centrālais elements Tavā darbā, sākot no darbinieku attiecībām līdz pat projektu izstrādei. Vai tu varētu dot konkrētu piemēru par to, kā Tu veicini ilgtspēju jaunu projektu vai inovāciju izveidē?

Ja mēs runājam par ilgtspēju komandas kontekstā, es varu lepoties, ka daži no mūsu kolēģiem strādā kopā ar mani jau kopš uzņēmuma dibināšanas – 2006. gada. Tas, manuprāt, ir lielisks piemērs ilgtspējīgai darba attiecību veidošanai.

Attiecībā uz ilgtspēju arhitektūrā, mēs pievēršam uzmanību ēku energoefektivitātei un materiālu ilgtspējai. Piemēram, mēs daudz izmantojam koku, kas ir atjaunojams resurss un kalpo kā CO2 "banka". Mēs izvēlamies koku ne tikai tāpēc, ka tas ir ilgtspējīgs materiāls, bet arī tāpēc, ka tas ļauj mums izveidot ēkas ar labu mikroklimatu un dabai draudzīgu vidi.

Mēs strādājām pie ēkas, kurai ir vairāk nekā 120 gadi, un esam to atjaunojuši, izmantojot koku. Neraugoties uz to, ka šī ēka bija pamesta vairāk nekā 40 gadus, lielākā daļa no tās koka konstrukcijām ir joprojām labā stāvoklī. Tas apliecina mūsu pārliecību par ilgtspējīgām būvmateriālu izvēlēm un pieeju.

Kādus vārdus un frāzes Tu visbiežāk izmanto, lai raksturotu sevi?

Kaut arī mani klienti varētu sniegt precīzāku novērtējumu, es sevi raksturotu kā inovatoru un kombinētāju. Man liekas, ka divas ļoti svarīgas īpašības, kas raksturo veiksmīgu arhitektu, ir pacietība un neatlaidība. Šīs īpašības man palīdz ne tikai izstrādāt projektus, bet arī izvērtēt un integrēt jaunas tehnoloģijas. Mēs nepārtraukti cenšamies pilnveidoties, apgūstot gan vecās, gan jaunās tehnoloģijas. Es arī pieeju dažām tendencēm, piemēram, Eiropas Savienības Zaļajam kursam, ar zināmu skepsi. Mēs kritiski izvērtējam, kādas zaļās tehnoloģijas tiešām ir gatavas ieviešanai un kādas vēl nav. Jo pieņemot nepārdomātas lēmumus, riskējam radīt nesamērīgi augstas izmaksas galapatērētājiem.

Tu pieskāries tehnoloģiju tēmai. Kā tehnoloģijas ir ietekmējušas Tavu darbu kā ēku dizaineri un uzņēmēju? 

Tehnoloģijas ir būtiski ietekmējušas manu darbu, un to ietekme var būt sadalīta divās grupās: projektēšanā un būvniecībā. Projektēšanas jomā lielākā izmaiņa ir bijusi 3D modelēšana. Agrāk mēs zīmējām roku rasējumus, tad pārgājām uz datorizētu rasēšanu, un tagad lietojam programmas, kas ļauj mums virtuāli modelēt ēkas. Tas nozīmē, ka mēs varam izslēgt daudzas cilvēciskās kļūdas un izstrādāt kvalitatīvākus projektus. Tagad mēs lietojam arī BIM (Building Information Modeling) un interesējamies par parametrisko arhitektūru, kurā palīdz mākslīgais intelekts un mākslīgie neironu tīkli.

Otrā kategorija ir būvniecība un energoefektivitāte. Tehnoloģijas, piemēram, modernizētas apkures sistēmas un atjaunojamo enerģiju avoti kā saules un vēja enerģija, ir ļoti svarīgi. Mēs arī cenšamies kombinēt šīs modernās tehnoloģijas ar vecākām, piemēram, lielas malkas krāsnis ar milzīgu termoietilpību. Tas palīdz izmantot resursus efektīvi un samazināt izmaksas.

Kopumā es domāju, ka tehnoloģiju kombinēšana ir fundamentāla. Viens piemērs: es strādāju pie projekta, kur izmaksas par mājas apkuri bija tikai apmēram 50 eiro mēnesī uz 220 m2 mājas platības, pateicoties tehnoloģiju efektīvai kombinācijai. Jāņem vērā, ka tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un mums jābūt gataviem pielāgoties, lai piedāvātu labākos un ekonomiski efektīvākos risinājumus.

Kas, Tavuprāt, padara Tavus darba rezultātus īpaši interesantus un unikālus?

Nu, mūsu pieeja atšķiras no konkurentiem tā, ka mēs nodrošinām pilnu servisu no paša projekta sākuma līdz tā beigām. Klienti pie mums var atnākt ar ideju, ar vēlēšanos iegādāties tikai zemes gabalu vai ar vajadzību pēc noteikta veida ēkas. Mēs piedalāmies visā procesā - no projektēšanas līdz pat ēkas nodošanai ekspluatācijā.

Tas ir kaut kas, kas mūs izceļ. Bieži vien šī pieeja palīdz mums iegūt pasūtījumus konkursos vai cenu aptaujās, jo mēs piedāvājam vēl kaut kādas pievienotās vērtības. Tātad, manuprāt, tas, ka mēs piedāvājam pilnīgu pakalpojumu un esam līdzās klientam no sākuma līdz beigām, padara mūs unikālus un mūsu darbu īpaši vērtīgu.

Ja es pareizi saprotu, Tev ir svarīgi ne tikai uzturēt savu komandu, bet arī iesaistīt klientu procesā kā komandas dalībnieku. Vai varētu izstāstīt vairāk par šo pieeju?

Jā, mēs pievēršam lielu uzmanību komandas uzturēšanai, un tas ietver arī attiecības ar klientiem. Es esmu pamanījis, ka, kad klientu iesaista kā komandas locekli, procesa gala rezultāts ir ne tikai labāks, bet arī emocionāli vieglāk panesams. Būvniecība var būt emocionāli grūta, it īpaši, ja runa ir par kāda veida pirmo privāto māju. Klientiem var būt lieli pārdzīvojumi par katru nelielu neveiksmi. Tomēr, ja mēs šo procesu kontrolējam un uzraugām no sākuma līdz beigām, klienti parasti pat nesaprot, ka ir bijušas nelielas problēmas. Tās tiek atrisinātas bez papildu stresa vai izmaksām.

Vai ir kāds projekts vai sasniegums, par kuru Tu esi īpaši lepns?

Man ir vairāki projekti, kas man personīgi liekas īpaši nozīmīgi. Piemēram, es esmu strādājis pie vēsturisku ēku atjaunošanas Jūrmalā. Šīs ēkas ir ne tikai skaistas, bet arī kultūras mantojums, un es esmu lepns, ka esmu varējis palīdzēt tās saglabāt. Turklāt, es esmu darbojies pie lielu rūpnīcu projektēšanas, kas bija tehniski ļoti izaicinoši.

Vispār, mani visi projekti ir mīļi, kaut arī daži no tiem ir vairāk "maizes darbi", un daži palīdz apmierināt manu nepieciešamību kreatīvi izpausties. Man laikam ir paveicies dzīvē – es daru to, ko mīlu, un tā ir mana sapņu profesija. Arhitektūra un būvniecība ir vienīgās jomas, kurās es esmu gribējis strādāt. Interesanti ir tas, ka arhitektūras profesijā "arhitekts" no latīņu valodas būtībā nozīmē "galvenais būvnieks". Laikam jau modernajā pasaulē mēs esam sākuši strikti nodalīt profesijas, bet būtībā mēs visi esam daļa no celtniecības industrijas. Tāpēc es uzskatu, ka labam arhitektam jābūt arī labam būvniekam.

Kas Tevi, pēc garas darba dienas vai darba nedēļas var uzlādēt jaunai nedēļai? Kādi ir Tavi hobiji, aizraušanās?

Man ir vairāki hobiji, kuri man palīdz atpūsties un uzlādēties. Viens no tiem ir mehāniskie pulksteņi. Mani fascinē to precizitāte un meistarība, īpaši tie pulksteņi, kas tika izgatavoti pagājušā gadsimta beigās vai pēckara periodā. Tas ir gan vēstures, gan cilvēka prasmju apbrīnojums. Tie ir ne tikai praktiski, bet arī skaisti, un tika izgatavotas ar rokām, un tas ir kaut kas īpašs. Es arī kolekcionēju pulksteņus, kuriem ir interesantas īpašības, piemēram, 24 stundu ciparnīcas. Turklāt man ļoti patīk sporta mašīnas un motocikli. Tās ir lietas, kuras man palīdz atslēgties no darba un justies dzīvotspējīgam. Kādreiz es arī piedalījos arktiskajās ekspedīcijās, kas bija ļoti izaicinošas, bet arī ļoti stimulējošas.

Kāds, Tavuprāt, ir labs uzņēmuma vadītājs?

Uzskatu, ka labs uzņēmuma vadītājs ir cilvēks, kurš spēj nodrošināt vairākus būtiskus aspektus: Pirmkārt, rentabilitāte un finansiālais veikums ir ļoti svarīgi; uzņēmumam jābūt spējīgam attīstīties un uzrādīt pozitīvus finansiālos rādītājus.

Otrkārt, ir svarīgi, lai vadītājs spēj uzturēt spēcīgu un noturīgu komandu. Tas nozīmē, ka kadru mainība komandā ir jāsaglabā pēc iespējas zemāka, jo stabilā komanda ir efektīvāka.

Treškārt, vadītājam jādara kaut kas, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz sabiedrību vai uzņēmējdarbības nozari. Kā piemēru varu minēt uzņēmumu, kas radījis kādu vērtīgu produktu vai pakalpojumu, kas patiešām ir mainījis cilvēku dzīves uz labo pusi.

Tātad, ja vadītājs spēj realizēt šos trīs aspektus—finansiālo stabilitāti, spēcīgu komandu un pozitīvu sociālo ietekmi—uzskatu, ka viņš vai viņa ir labs uzņēmuma vadītājs.

Bet vai ir konkrētas īpašības vai prasmes, kuras Tu ieteiktu tiem, kuri apsver kļūt par uzņēmuma vadītājiem?

Manuprāt, vispirms ir svarīgi pievērsties tam, kas tev patīk un kas Tevi aizrauj un liek acīm “degt”. Pēc tam šo degsmi, progresīvi apaudzēt ar zināšanām un pieredzi, nepārtraukti mācoties. Šo principu sapratu, kad man bija 30 gadu, un sapratu, cik liela nozīme ir nepārtrauktai izglītībai, it īpaši mainīgā pasaulē, kurā tehnoloģiskais progress ienāk arvien straujāk. Kā piemēru varu minēt mākslīgo intelektu, kas spēj izstrādāt konstrukcijas daudz ātrāk un efektīvāk nekā cilvēki. Tāpēc ir svarīgi atrast savu veidu, kā izmantot šīs tehnoloģijas savā labā, saprast riskus un noteikt savas robežas. Pasaulē viss ir mainīgs, un tāpēc jāspēj pielāgoties jaunām situācijām gan 20, 30, 40, 50, 60 gadu vecumā un tā tālāk.

Kā Rainis teica, "pastāvēs, kas mainīsies."

Precīzi, Raiņa vārdi ir aktuāli arī mūsdienās. Lai gan tehnoloģijas un sabiedrība mainās, cilvēka loma paliek nemainīga. Arī var citēt Ziedoni, "laiki nav svarīgi – svarīgs ir cilvēks". Tehnoloģijas var aizstāt cilvēka darbu dažādās jomās, bet cilvēciskās vērtības un emocijas nevar aizstāt neviens mehānisms.

Turklāt, mēs nevaram aizmirst par mīlestību kā dzinējspēku. Mīlestība pret darbu, dabu, profesiju, ģimeni un mīļajiem cilvēkiem ir tas, kas uztur pasauli veselīgā stāvoklī. Manuprāt, bieži vien ekonomiskas un sociālas krīzes rodas no mīlestības trūkuma plašā izpratnē.

Tāpēc es novēlu cilvēkiem mācīties mīlēt cilvēkus un lietot lietas, nevis otrādi. Ja mēs spēsim izmantot finanšu un materiālos resursus kā enerģijas avotus, ko transformēt dažādos veidos, tad viss būs kārtībā. Šī pieeja varētu būt īpaši noderīga uzņēmējiem, jo finanses un gada pārskati ir tikai enerģijas avoti, kurus var transformēt dažādos pozitīvos veidos.