Nav noslēpums, ka, lai ko teiktu savā runā, par mums visu pastāsta ķermenis. Sakrustotas rokas, novēršanās no tieša acu kontakta, rakstāmpiederumu virpināšana pa rokām - tās ir tikai dažas pazīmes, kas liecina par to, kas notiek mūsu galvā. Izkop ķermeņa valodu atvērtai un pilnvērtīgai komunikācijai!

1. Acu kontakts

Acis ir dvēseles spogulis, kas atspoguļo mūsu emocionālās sajūtas. Veido acu kontaktu un radi klausītājiem personīgas un ieinteresētas uzrunas sajūtu!

2. Atvērtas rokas, izvērsts krūškurvis un taisna mugura

Jebkura atvērtā ķermeņa poza ir vērsta uz sarunu, taču samērā grūti cilvēkam šķitīs iesaistīties sarunā ar Tevi, uzdot jautājumu no zāles, ja pārsvarā izmantosi slēgtos žestus.

3. Pārliecināti, bet nepārspīlēti žesti

Žestikulēt vajag, tas ļoti iesaista klausītāju, bet to vajag darīt ar mēru, jo pārāk izvērsti un bieži žesti var radīt pretēju efektu.

4. Koncentrēšanās

Kad runā pats vai klausies kādā citā, koncentrējies uz konkrēto sarunu. Tas ļaus uzdot pārdomātus jautājumus vai papildināt savu sakāmo. Citādāk būs, ja nekoncentrēsies, klejojošais acu skatiens un nespēja par tematu iesaistīties dialogā visticamāk nodos Tevi.

5. Smaids, māšana ar galvu, norādes uz kaut ko

Patiess smaids ir atslēga uz daudzām durvīm. Cilvēku, kurš smaida, ir ļoti grūti izsist no līdzsvara. Arī uzklausot kritiku, cilvēkam, kurš atbild ar smaidu, to uzņemt ir vieglāk; smaidot viņš izskatās un jūtas pārliecinātāks. Sekošana līdzi sarunai, pamājot ar galvu vai norādot uz uzskates materiālu, par ko tiek runāts, arī sarunu padarīs dzīvāku.

6. Žesti, kas iesaista auditoriju

Aicinājums uzdot savu jautājumu, lūgums piecelties, izpildīt kādu kopīgu uzdevumu - tas iekustina jebkuru sarunu un auditoriju.

7. Auditorija Tev seko

Ar savu rīcību, smaidu, norādēm iegūsti auditorijas uzticību. Tā, lai jebkam, uz ko norādi vai lūdz viņiem izdarīt, viņi Tev sekotu. Tā ir abpusējas koncentrēšanās un uzmanības izpausme.

8. Kustība

Kustība uzrunas laikā (ja vien tas nav kāds īpašs formāts) ir ļoti vēlama. Publiska uzstāšanās nereti ilgst vairākas stundas, un, lai noturētu auditorijas uzmanību, kustība ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Ieiešana auditorijā, kāda aicināšana priekšā, būtisko tēžu pierakstīšana uz tāfeles.

9. Pauzes un mierīga elpošana

Katram, kurš kaut reizi uzstājies publiski, ir pazīstams uztraukums, sekla elpošana un svīstošas plaukstas. Ar stresu publiskas uzstāšanās laikā pēc dažādām metodēm var strādāt un to pārvarēt. Solis nr.1 pretī pārliecinošai prezentācijai ir dziļa elpa. Uzstājoties cilvēki bieži aizmirst par nepieciešamību elpot. Tas runu padara sasteigtu un grūtāk uztveramu. Ieelpo!

10. Pozitīva attieksme

Ir teiciens, ka cilvēkam var atņemt daudz, bet tas, ko atņemt nav iespējams, ir viņa attieksme. Jebkurā lietā, ko darām, ļoti būtiska ir attieksme, ar kādu mēs to darām. Ejot pie auditorijas, Tavs uzdevums ir doties pie tās ar atvērtu prātu, domām, ka auditorija būs atsaucīga, ieinteresēta. Tici tam! Ļoti daudzi panākumi ir atkarīgi no tā, kādā virzienā darbosies Tavs prāts.