Dažreiz ir vajadzīga krīze, lai atklātu nepilnības un atrastu jaunus risinājumus. Vīrusa “Covid-19” pandēmija atklāja, kā dažus vadītājus izaicina negaidītais un nepieciešamība ieviest jauninājumus “līknes priekšā”. Krīze pastiprina mūsu vajadzību pārvērtēt dominējošos vadības modeļus, kas dažreiz ir atzīti par nevēlamiem.

Koronavīruss ir ekstrēms modinātāja zvans, bet tas ir simbols laikmetam, kura būtība ir traucējumi. Pat pirms pašreizējās pandēmijas mēs dzīvojām pilnīgā paātrinātā inovāciju, ģeopolitiskās nenoteiktības un melno gulbju vētrā. Ievērojams zinātniskās fantastikas autors Viljams Gibsons ar vienu komentāru iemūžināja mūsu laika īpašo raksturu: “Mums nav nākotnes, jo mūsu tagadne ir tik sagrauta”. Mēs visi tagad virzāmies nenoteiktībā, un jaunas pieejas vadībai ir kļuvušas obligātas. To nedarot, pastāv dažādi riski.

Tādas vadības prasmes, kādas mums ir vajadzīgas šo traucējumu laikmetā, nevar vienkārši izlasīt no grāmatām, iegūt no PowerPoint prezentācijām vai apgūt īsās mācību programmās. Viņiem ir vajadzīgas jaunas pedagoģijas formas, kas ir personiskas, ar pieredzi un intīmas. Līderības mācīšanās nav tikai jautājums par zināšanu, kuras lietas izdarīt uzdevumu sarakstā, vai arī ar taktisko iemaņu apgūšanu, kas saistītas ar komunikāciju vai darba kārtības noteikšanu.

Vissvarīgākais ir tas, ka šodienas vadītāji, kas ir bruņoti ar vakardienas rīkiem, bieži ir nepietiekami sagatavoti, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaramies gan šodien, gan rīt. Līderība, šķiet, pienākas pārskatīšanai, kuru mūsu pašreizējo postu mērogs padara steidzamāku. Bet kādi ir jaunie standarti, pēc kuriem mums vajadzētu spriest par vadību?

Psihologi kognitīvo sarežģītību dēvē par spēju vienlaikus izmantot vairākus atskaites vai inteliģences rāmjus. Tas nodrošina niansi un izsmalcinātību, risinot jaunas situācijas, un ir būtiski, lai novērstu melno gulbju darbību. Balstoties uz trīsdesmit gadu pieredzi kā uzticamam padomdevējam gan uzņēmumu, gan valdību vadītājiem, Džons Kao ir izstrādājis “Sešu inteliģenču” ietvaru, kas ir jaunās “gudrās” vadības pamats.

Kontekstuālā inteliģence

Savā ziņā vadītāji ir gan notiekošā ceļojuma navigatori, gan kapteiņi. Viņiem nepieciešami nepārtraukti mehānismi, lai panāktu skaidrību gan par pašreizējo situāciju, gan par vēlamajiem rezultātiem (galamērķiem, iespēju horizontu). Šī konteksta skaidrība ir būtiska, lai attiecīgi rīkotos. Piemēram, novērot, orientēties, izlemt un rīkoties. Spēt acumirklī skaidri noteikt problēmu, iespējas, izvēlēties darbības virzienu un izpildīt.

Morālā inteliģence

Visi braucieni izsaka mērķi, kuru nosaka noteikts vērtību kopums. Stratēģija (tas, kas mums jādara) ir tas, kā mēs realizēsim savu misiju (ko mēs cenšamies sasniegt), kas savukārt atspoguļo mūsu mērķi (kāpēc mēs darbojamies biznesā), kas balstās uz mūsu vērtībām (mūsu ilgstošajiem uzskatiem).

Sociālā un emocionālā inteliģence

Tā pauž mūsu vērtības attiecībā uz to, kā mēs mijiedarbojamies ar citiem un ietekmējam tos. Mēs savienojamies caur savu empātiju un līdzjūtību - mūsu spēju ielikt sevi kāda cita kurpēs. Tas savukārt ļauj mums iedvesmot un motivēt kā uzticamu lomu modeli. Līderiem ir jāattīsta arī diagnostiskā spēja lasīt “zem virsmas”, lai redzētu citu emocionālo uzbūvi. Tas ļauj pārdomāti izlemt, kā sadarboties, ar ko sadarboties un kā attīstīt sevi.

Ģeneratīvā inteliģence

Spēja radīt jaunas idejas un realizēt no tām vērtību ir dzinējs, kas nodrošina, “kā” virzīties uz vēlamo nākotni. Ģeneratīvā inteliģence uzdod galveno vadības jautājumu: “Cik labi es mobilizēju savu un citu radošumu, lai realizētu vērtību? Cik lielā mērā es varu organizēt dažādu dalībnieku talantus?”

Tehnoloģiskā inteliģence

Līderiem jāspēj saprast, izmantot un paplašināt strauji augošo tehnoloģiju spēku un to ietekmi. Šis ir jauns kompetenču kopums, kas attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbības modeļiem, bet arī uz organizācijām un to darbību.

Transformējošā inteliģence

Virzoties uz vēlamo nepieciešamības nākotni, ir nepieciešama pārveidošana, nevis tikai papildu vai izolēti vingrinājumi izmaiņu vadībā. Spēja izveidot un vadīt saturīgu ceļvedi motivēs cilvēkus rīkoties un saskaņot savus centienus. Šāds ceļvedis tiek realizēts ar skaidru, ticamu komunikāciju, pārliecinošu vadītāju pārliecinošiem stāstījumiem.

Neatkarīgi no tā, vai nāk koronavīruss vai citi (neizbēgami) melnie gulbji, vadītāju pienākums ir uzlabot šo inteliģenci un attīstīt izziņas sarežģītību. Katrs no šiem intelektiem ir būtisks. Tieši viņu mākslinieciskā kombinācija rada gudrās vadības reālo spēku. Piemēram, bez konteksta izpratnes nevar notikt ceļojums. Luiss Kerols ir teicis: “Ja jūs nezināt, kurp dodaties, jebkurš ceļš jūs tur aizvedīs.” Morālais intelekts rada ceļojuma “kāpēc” un uzlabo mūsu spēju sazināties ar citiem un motivēt tos. Ģeneratīvā inteliģence pastiprina ideju spēku un atbrīvo tehnoloģiju jaudu. Un šīs inteliģences sajaukšana niansētā perspektīvā un vadības stilā rada spēju vadīt pārveidošanas darba kārtības, kas ir visu vadītāju galvenā atbildība.

Sešas inteliģences arī veido organizatoriskās darba kārtības. Konteksta izlūkošana ir jāatbalsta ar jēgpilniem prognozēšanas procesiem. Vērtības ir jāizplata efektīvā veidā. Jāievieš veikli jauninājumu procesi. Ir jāizstrādā jauni mācību procesi sociālajai/emocionālajai inteliģencei. Jaunās tehnoloģijas ir jāklasificē esošajā darbplūsmā. Krīzes laikā mums ir jāpastiprina pašreizējie vadītāji. Un mums ir vajadzīga jauna vadītāju paaudze, lai paveiktu labāk.

Raksts sagatavots, izmantojot weforum.org