Mūsu straujajā, savstarpēji saistītajā digitālajā pasaulē personīgā zīmolvedība no hobija ir kļuvusi par nepieciešamību profesionāļiem, kuru mērķis ir izcelties no pūļa. Lai gan kvalifikācija un pieredze joprojām ir būtiska, ar to vien vairs nepietiek.

Tavs personīgais zīmols piešķir unikālu nojausmu, kas Tevi atšķir no pūļa. Šis raksts ir ieskats mūsu rakstu sērijā, kurā mēs dalīsimies ar Personīgā Zīmola Akadēmijas pamatfilozofiju: Personīgās zīmolvedības trīs pamatprincipiem. Katrs princips simbolizē līmeni, kas ir būtisks spēcīgas profesionālās identitātes veidošanai. Šīs tēmas ir būtiskas Personīgā Zīmola Akadēmijas filozofijā, un ir arī galvenās tēmas mūsu meistarklasēs. Sekojiet līdzi trīs papildu rakstiem, kuros mēs iedziļināsimies katrā no tiem.

Zemāk īss ieskats par katru.

1. līmenis:
Domāšana

Pirmais personīgā zīmola veidošanas līmenis – domāšana, sevī ietver četrus elementus: domāšanas veidu, personību, vērtības un pozicionēšanu. Tie ir mūsu akadēmijas piedāvāto mācību programmu un meistarklašu neatņemama sastāvdaļa.

• Kerolas Dvekas (Carol Dweck) revolucionārais pētījums uzsver izaugsmes domāšanas veida nozīmi personīgajā un profesionālajā evolūcijā (Dweck, 2006). Šis domāšanas veids sagatavo Tevi uztvert izaicinājumus kā iespējas augt, kas ir būtiski spēcīga personīgā zīmola veidošanā.
• Costa un McCrae piecu faktoru modelis izskaidro Tavas personības iezīmju lomu uzvedības veidošanā, tādējādi ietekmējot Tavu personīgo zīmolu (Costa & McCrae, 1992).
• Kā norāda pētījumi, Tavas personīgās vērtības ir apzinātas (vai arī neapzinātas) vadlīnijas, kas nosaka Tavus lēmumus (Schwartz, 1992). Ja Tavs personīgais zīmols atbilst šīm vērtībām, tas iegūst gan uzticamību, gan autentiskumu.
• Piesātinātajā tirgū pozicionēšana ir ļoti svarīga diferenciācijai. Pētījumi, liecina to, ka pozicionēšana ir būtiska jebkura zīmola panākumiem (Ries & Trout, 1981).

2. līmenis:
Emociju vadība

Otrais līmenis, kas bieži vien ir sinonīms emocionālajam intelektam (EI) ir ievērojama vērtība personīgajā zīmolvedībā.

• Golemana pētījumi liecina, ka EI var labāk prognozēt profesionālos panākumus nekā tradicionālie IQ testi (Goleman, 1995). Šo emocionālo prasmju attīstīšana ir viens no galvenajiem uzsvariem Personīgā Zīmola Aadēmijas meistarklasēs.

3. līmenis:
Personīgās zīmolvedības prasmes

Mūsu filozofijā trešais līmenis ietver tādas svarīgas prasmes kā komunikācija, tīklošana un paš-prezentācija. Šīs tēmas ir rūpīgi aplūkotas mūsu akadēmijas meistarklasēs.

• Efektīva komunikācija ir kas vairāķ kā Tevis lietotie vārdi; tā ir arī par to, kādā veidā savu Tu savu vēstījumu nodod (Klofstad et al., 2012).
• Gofmana teorija uzsver to, ka veids, kā Tu sevi prezentē jeb veido paš-prezentāciju, nosaka to, kā citi Tevi uztvers (Goffman, 1959).
• Efektīva publiskā uzstāšanās, līdzīgi komunikācijai ir vairāk kā vēstījuma nodošana; tā ietver sevī arī auditorijas iesaistīšanu un pārliecināšanu (Carnegie, 2022).
• Granovetera teorija par "vājāko saišu stiprumu" apgalvo, ka tīkla veidošanā jeb tīklojot ir mazāks uzsvars jāliek uz kvantitāti, bet vairāk uz kontaktu kvalitāti (Granovetter, 1973).
• Digitālajā laikmetā LinkedIn kalpo ne tikai kā tiešsaistes CV, bet arī kā aktīva platforma Tava personīgā zīmola demonstrēšanai un profesionālo sadarbības iespēju veicināšanai (Dutta, 2010).

Kopsavilkums

Izprotot šos trīs pamatprincipus — domāšanu, emociju pārvaldību un komunikācijas prasmes, Tu spēsi izveidot pārliecinošu, autentisku personīgo zīmolu. Šie principi veido Personīgā Zīmola Akadēmijas filozofijas pamatu, kas izstrādāta, lai Tevi vadītu mūsdienu profesionālās pasaules labirintā.

Seko līdzi mūsu turpmākajiem rakstiem, kuros sīkāk iedziļināsimies katrā no tiem, tādejādi sniedzot visaptverošāku izpratni par personīgo zīmolu.

 

Atsauces

Carnegie, D. (2022). How To Win Friends And Influence People. DigiCat.

Costa, P. T., & McCrae, R. R. (1992). Four ways five factors are basic. Personality and Individual Differences, 13(6), 653–665. https://doi.org/10.1016/0191-8869(92)90236-I

Dutta, S. (2010). What’s your personal social media strategy. Harvard Business Review, 88(11), 127–130, 151.

Dweck, C. S. (2006). Mindset: The new psychology of success (pp. x, 276). Random House.

Goffman, E. (1959). The Presentation of Self in Everyday Life. Knopf Doubleday Publishing Group.

Goleman, D. (1995). Emotional Intelligence Bantam Books. New York.

Granovetter, M. S. (1973). The strength of weak ties. American Journal of Sociology, 78(6), 1360–1380.

Klofstad, C. A., Anderson, R. C., & Peters, S. (2012). Sounds like a winner: Voice pitch influences perception of leadership capacity in both men and women. Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences, 279(1738), 2698–2704.

Ries, A., & Trout, J. (1981). Positioning: The battle for the mind. Warner Books, New York, NY.

Schwartz, S. H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. In M. P. Zanna (Ed.), Advances in Experimental Social Psychology (Vol. 25, pp. 1–65). Academic Press. https://doi.org/10.1016/S0065-2601(08)60281-6